Kas bijis.. izbijis

Viss bijis, pazudis, gaisis.
Viss aizmirsts, izdzēsts un prom.
Tik skaņa vēl virmuļo gaisā,
Ne mieru, ne klusumu rod..

Pie kalna,pie aizām, pie klintīm,
Pie ērkšķiem, pie rozēm sirds sāp.
Dzēš pēdas ūdeņi smiltīs,
Un kaklā kamols vēl kāpj.

Viss atnāca, aizgāja, dzisa,
Viss, plēnēja, juka un šķīda.
Bij laime.. tā bija tik īsa..
No purviem skumjas un izmisums līda.