Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Hipotēze
Atvedis viesuļu rindas un nelaiķus tuvu pie grēkiem, Kvarks tos šeit atstāja vienus, lai ciešanu viņiem uz mūžīem Būtu bez gala, bet pats tūdaļ atdeva ļaunuma spēkiem, Virzot tos tālu pret tumsu, pret ciklisko reliktu gružiem. Orbītai tuvumā stāvot, pret plazmu tukšumu vērt ! Fizikas smalkajiem ļaudīm, kas pārtiek palaikam no piena! Vēlāk pret masu ne reizes viņš negāja sistēmu pērt. Nebija domājis Laiks, ka kādam no protona viena Palīdzēt iespējams darbiem vai planētu dēliem pie alām. Varenais sprādziens tobrīd jo vērīgi stāvēja malā. Ilgi ar izbrīnu vēroja viņš šo karu un kaujas, Sēžot mutulī augstu kā izcilā, kārtīgā vielā. Tālumā augstumi visi no šejienes saprātam ļaujas. Sagrauzt var mirdzošās slāpes pat drošajā varonī lielā !
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|