mandarīnu miziņas*
kad dzīve ziedota
un piramīda uzcelta
stāv ļaužu apbrīnai
tās diženums
tavs spēks
nāk mirklis atziņai
ka būtībā
vien esi tu
pats savu vajadzību vergs
...ne tās celefāna maisiņā "hoetikas" konteinerī,un ne tās kuras samagonkai pieber smaržas uzlabošanai,īpašās, no marokas mandarīnu laukiem...
| Viedokļi par dzejoli |
| kodax |
2007-09-12 15:30 |
| Interesanta doma! |
| mistik |
2007-09-12 17:14 |
| Interesanta variācija par mandarīniem! Man patīk! |
| pidulis |
2007-09-12 17:33 |
Oh, tas nu ir gudri pateikts! Atbrauc kādreiz pie manis uz mežu, un Tev nebūs
jāsarkst par saviem vārdiem... |
| GedertsPiebriedis |
2007-09-12 17:40 |
Autors savā darbā atgriežas tālā senatnē un secina, ka nekas cilvēka dzīvē nav
mainījies, tāpēc netieši pretojas Nacionālās bibliotekas būvniecībai. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-09-12 19:04 |
| Par mandarīniem raksti ziemā! bet tagad par tomātiem un burkāniem vajag. :)) |
| astronoms |
2007-09-12 19:47 |
...tu būsi mans vergs!!!
tev nav izvēles...
Tava v a j a d z ī b a |
| asmele |
2007-09-12 19:54 |
Ar VAJADZĪBĀM mēs parasti saprotam bioloģiskās nepieciešamības,tātad- vergs Tu vari
būt savām IEGRIBĀM.Un to mums apliecina jau Seneka ("Vēstules Lucīlijam par
ētiku")... |
| malva |
2007-09-12 22:05 |
| ak, asmele ... |
| planeeta |
2007-09-12 23:00 |
| Ja, šitais labs, ar visām vajadzībām.:)) |
| lauvene4 |
2007-09-12 23:30 |
| Ļoti patika:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!