Tik uz kapiem...

Tāds milzīgs negribulis..
No visām porām un ādas.
Uznāk salkans pariebulis..
No dzīvošanas tādas.

Uz kapiem, tikai uz kapiem
Ar puķu pušķīti rokā,
Kur citur noslēpties - saki !
Tak nekāpšu aizmirsties kokā.

Tur klusums, tik miroņi vaid,
Un ēnas kapličās lodā,
Kapu zvani sirsnīgi baid,
Kad Krūmos noslēpties dodos.

Atveras trauks ar elles dziru:
Sāk Šūpoties apvārsnis tālais.
Vai tamdēļ dzimu un miru,
Lai bītos miroņus bālos?

Nē ! Nenāku te, lai bailēs Es mirtu!
Nāku es,lai dzertu šķaidīto spirtu !!