Šķiroties

autors: radieto [dzejoļi]

Ja nav ko teikt, ir jāatvadās,
Tev tagad vajag projām iet,
Jo dzīvē tādi brīži gadās,
Kad kādas durvis jāver ciet.

Tās aizkrīt, sadrebinot telpu,
Kur klusums kļuvis neciešams.
Es tagad drīkstu ievilkt elpu,
Kas pateikts - nav vairs atgriežams.

Skan promejošo soļu švīksti.
Vairs neredzēšu tavu smaidu...
Tu tagad drīksti atskatīties!
Vai tad tu nezini, ka gaidu?...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
zandaleenc	2007-09-10 00:09
cik pāzīstamas sajūtas...
tavssargs	2007-09-10 08:49
Es drīz atgriezīšos. Aizbraukšu tik uz Jēkabpili samaksāt par logu ielikšanu un tad fiksi atpakaļ.
GedertsPiebriedis	2007-09-10 12:33
Diemžēl, divu cilvēku mērķi un ideāli ir grūti savienojami, un it sevišķi tad, ja kāds trešais izrāda interesi un sniedz vilinošus piedāvājumus.
klusaisMiileetaajs	2007-09-10 14:06
Skumji gan...
Bils	2007-09-10 15:44
tā ir, ja jūtu laika posmi ar novirzi....
mistik	2007-09-10 22:38
Manuprāt, te neder pēdējais pants!Divi pirmie ir brīnišķīgi! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!