Lāča valsis

autors: radieto [dzejoļi]

Tavs trauslums mani biedē
Un reizē pievelk tik ļoti...
Kaut zinātu tu, kā priecē
Šie mirkļi, mūzikas dotie!
Tu esi kā mirdzoša feja,
Skan sudrabs tavā balsī,
Cik maiga ir tava seja,
Kad liegi šūpojies valsī!
Tu - viegla kā pieneņpūka,
Es - kā no mežiem nācis,
Es gribētu palikt mūžam
Tavs vecais, draudzīgais lācis.
Nāc, sēdies uz mana pleca,
Kā bite, kas smaržo pēc medus,
Ja kopā paliksim veci,
Mūs nebiedēs tumsa un ledus.

Cik labi dejot ar tevi,
Kaut abi kļuvām tik klusi...
Tu savu roku man devi,
Nu iesim uz vienu pusi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-08-26 22:53
Autors iedomājas, ka viņš ir lācis un ka viņa ar to samierināsies.
Closing_Time	2007-08-26 23:09
Skaisti!
mistik	2007-08-26 23:25
Izdevies!! Man patika ļoti!!
klusaisMiileetaajs	2007-08-27 10:36
Cik zinu, tie pāri, kuri iepazīstās ballēs vai diskotēkās, ilgi kopā nedzīvojot. Es jau nezinu, bet tā runā. Viens mans kaimiņš, tāds Valentīns, par kuru visi runāja, ka palikšot vecpuišos, iepazinās ar vienu strādīgu sievišķi mēslu talkā. Abi viens otram iepatikās, un tagad jau četras meitas pieaugušas, un apprecējušās. Manis teiktais gan nav jāsaprot burtiski un nenozīmē, ka visām oHo vientuļajām dzejniecēm uzreiz jāskrien uz lauka palīgā kādam mēslus ārdīt. :))
pagaliite	2007-08-27 17:03
Pretpoli pievelk:))
kollin	2007-08-28 08:41
Skaists dzejolis, ļoooti patika!:) Paldies!:)
aNeva	2007-08-28 12:19
Bravo!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!