Zvaigžņu klusēšana

autors: Ashgirl [dzejoļi]

Man sāp zvaigžņu klusēšana.
Tu sēdi man pretī
Un rauj zvaigznes, kas
Ar stariem manā sirdī ieaugušas.
Sāp.
Bet zvaignes nekliedz,
Jo tās taču ir Zvaignes!
Tikai es klusiņām šņukstu,
Jo ar zvaignēm tu izrauj
Vienu maziņu sapnīti,
Kas tur - dziļi sirdī -
Paslēpts bija.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-08-23 10:34
autore grib tikt vaļā no tetovējuma. tas izrādās ir sāpīgi. paldies par drosmi.
GedertsPiebriedis	2007-08-23 10:34
Jaunā autore nesaprot, kāpēc ar citiem viņas vienaudžiem zvaigznes ir makten pļāpīgas, bet ar dzejnieci nepārmij ne pušplēstā vārda. Tas tomēr priecē lasītāju, jo viņā rodas pārliecība, ka dzejniecei narkotiku lietošana nav ierasts ikdienas rituāls.
citagaisma	2007-08-23 10:42
sāpīte...
pagaliite	2007-08-23 15:08
Mans sapnis tāds nerunīgs. Pilns zvaigžņu spīta- Tevis nepamanīta.
klusaisMiileetaajs	2007-08-23 15:34
Ļoti labs dzejolis, kurš pēc izlasīšanas liek padomāt. :))
mistik	2007-08-23 21:22
Vispār diezgan sadistiski!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!