Dzīve

Es vēlos rakstīt dzejoli,
No tīras sirds un patiesi.
Par to kā šajā dzīvē sokas
Un nav jau tā nekādas lielās mokas.
Kaut citi kviec un brēc par to,
Ka slikta dzīve tiem ir jādzīvo,
Bet es šais murgos neklausos,
Tik tālāk eju un atceros,
Ka esmu nācis šeit, lai mācītos,
Nevis lai par savu dzīvi sūrotos.
Jā pienāk arī grūti brīži,
Bet tie ir kā mazi laika sprīži,
Kuros labu mācību es rodu
Un citiem to ar prieku dodu.
Tāpēc ieteiktu jums arī,
Savā dzīvē tikai labu darīt,
Tad šī dzīve savādāka kļūs,
Kā saulains rasas rīts tā būs.
Tad nebūs vairs par sliktu dzīvi jārunā
Un smakojoši tumšos toņos tā jāķengā,
Tāpēc ieteiktu jau tagad labu darbu sākt
Un ar sauli savu dzīvi pārrunāt,
Ar putniem kādu dziesmu uzdziedāt,
Ar visu dabu biežāk parunāt.
Tad sapratīsi kas ir dzīve,
Kas esi pats, ko darīt tev,
Lai nepārvērstu viņu ļaunā murgā,
Kuru pats vairs nespēj kontrolēt.