Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

es nesaprotu sevi..

es nesaprotu sevi..

mīlestību vēlos, laimi.. un vēl
kad pirkstu galiem glāsta vaigu,
bet - vientulību mīlu ,
bail pazaudēt
kā lādi,vērtu reti
un - tu jau arī negribi
tur saredzēt
dzirkles draudošās
ar slāpēm,
tuksneša smiltājos kas izjustas tiek
dzijas kamolam dzija sametas mezglos
vientulība - kad pie tās pierasts
skaista
..vakar biju atklāts, tik nezinu
kamdēļ..
Viedokļi par dzejoli
 Drusts  2007-08-08 09:15 
Sākums varētu palikt kurkurmīša ķerrā, bet personīgi patika pēdējā(pirmspēdējā) rinda
.. vakar iztiku bez tā,ko pieskaita pie meliem klusē$anā! Tas sasaucās ar Mielava
ieraxtu uz viņa diska vāka - aizmugurē!
 Burve77  2007-08-08 11:41 
Aha. Šito es labi varu iedomāties!
 GedertsPiebriedis  2007-08-08 21:15 
Dzejnieks nespēj noturēt sevī mokošas pārdomas par izšķiršanos starp gadījuma
sakariem un stabilu laulības dzīvi. Lasītāju vārdā novēlu rīkoties, kā sirds liek!
 mistik  2007-08-08 21:20 
Jā - būt vai nebūt?! :)
 klusaisMiileetaajs  2007-08-08 22:36 
Redzēs, ko ta šis tālāk darīs. :)))
 susulacis  2007-08-08 23:29 
Ar sapratni tāpat kā blusām... lec uz visām pusēm ... :))
 planeeta  2007-08-08 23:42 
Nujā, tie mezgli, kā jūrniekiem, sarežģīti mēdz būt.:)
 Plaanpraatinjsh  2007-08-09 07:53 
Ko Tu tur ar pirkstu galu - grāb ar visu šauvu un Tu piečurāsi bikses no labsajūtas.
 tavssargs  2007-08-09 08:41 
Labs dzejolis, bet PLP komentārs maitā romantikas gaisotni.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?