Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Relativitāte
Es glabāju pat to, ko neieguvu, Jo dzīve neiegūtā nebūs grūta. Viss atdzisa, viss sastinga, viss pūta, Bet saule vēl joprojām bija tuvu. Un naids man acīs pūta melnu vēju. Nakts svēto mieru citiem miglā sūta, Bet esmu sīks un mazs, jo negribēju, Tu gribi ildzināt to dzīvi, kas nav gūta, Kur ir tie zibeņi, kur ir tie zēni, Kā sapņi pievilti un nonāvēti lēni... Tu dziļi ieklausies, ko tukšums dod. No lielās plūsmas jaunā svara Ikvienam lielums savs ir jāatrod, Jo tikai labu zaudējumi dara. Ir katram jānoliedz savs kaps un sava stāja.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|