Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Relativitāte



Es glabāju pat to, ko neieguvu,
Jo dzīve neiegūtā nebūs grūta.
Viss atdzisa, viss sastinga, viss pūta,
Bet saule vēl joprojām bija tuvu.

Un naids man acīs pūta melnu vēju.
Nakts svēto mieru citiem miglā sūta,
Bet esmu sīks un mazs, jo negribēju,
Tu gribi ildzināt to dzīvi, kas nav gūta,

Kur ir tie zibeņi, kur ir tie zēni,
Kā sapņi pievilti un nonāvēti lēni...
Tu dziļi ieklausies, ko tukšums dod.

No lielās plūsmas jaunā svara
Ikvienam lielums savs ir jāatrod,
Jo tikai labu zaudējumi dara.

Ir katram jānoliedz savs kaps un sava stāja.
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-07-23 00:43 
Smagi lasās! Doma laba! Ļoti filosofisks! Lai saulīte Tev pienāk tuvāk!!
 lauvene4  2007-07-23 01:01 
Šis ir tikai maķenīt saprotamāks par iepriekšējo.Kur tu ņem tik daudz smagu vārdu?!
 klusaisMiileetaajs  2007-07-23 11:20 
Kā kaut ko tādu vispār var izdomāt!
 tavssargs  2007-07-23 15:31 
Ja nebūtu reaktīvo lidmašīnu, gaisa kara flote būtu vienkārši smieklīga.
 pagaliite  2007-07-24 12:59 
Drūmajai ikdienai blakus
Gaiši mirdz sapņi.
Vai tos tik viegli var nonāvēt
Zibeņi
akli?
Un kas ir uzvaras,
Ja zaudējumi tik labu dara?
Vai uzvarām pieder ļaunuma
vara?:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?