apo ibio klipsis

kādreiz
vējš uzpūtīs mazliet stiprāk
un visas priedes
sajutīs to
ko sajūt pieneņu pūkas
daži jumti
kļūs krāsaini deltoplāni
un mazliet sadraudzēsies
ar debesīm
bet piekļausies
vēlāk
tik un tā
pieneņu pļavai
dažas baznīcas
klusi
noliksies blakus
mazliet atpūtināt
savus
nogurušos zvanus
dažas pasaules applūdīs
dažas smiltīs noslīks
pāri visam
vējš
draiskulis
savas uvertīras
pūtīs

cik tālu
tas viss skar mani?
jāpalaiž
papīra pūķi
ar dēlu
kamēr vēl pūš
un kamēr nau uzslieti
atpakaļ zvani