Izvēlies mani

Gurdeni nīkuši, nopietnām sejām

Cilvēki sastājas rindā pēc laimes

Risinot problēmas pasaulīgas

Skrien tā kā deguši, tiecas pēc gaismas

Krāvušies mantām, zinībām nesvarīgām

Domām savtīgām, un it kā pat tīrām

Pagrūž viens otru, nezinot kauna

Bet it kā jau nevēlot ļauna

Piemiedz ar aci labvēļiem saviem

Pagriežot muguru tiem, kam nav labi

Aizstāvas braši, lietojot zināmas frāzes

Pēdējiem spēkiem mēģinot salasīt lauskas no sasistās vāzes

Savilktām dūrēm un viltotiem smaidiem

Tie dodas caur dzīvi

Uz mirkli pat izskatās labvēlīgi

Uz mirkli..

Un kāda starpība

Vai pirmais tu vai pēdējais

Tu stāvi rindā tik un tā

Tu stāvi, ilgojies un ceri

Ka laime pasauks tieši tevi : ’’Un tagad lūdzu jūsu kārta, jaunais cilvēk! Jūs ne... Jūs lūdzu!!!’’

Tā pasauks tevi vienīgo

No tūkstošiem, kas stāvēs rindā

Un zini kāpēc?

Nu ne jau tāpēc, ka ilgojies to ļoti

Vai pelnījis to būtu

Tā pasauks tikai tāpēc, ka laimei vajag sabiedroto

Tai vajag kādu, kuram piederēt

Ar kuru laiku pavadīt

Un vērot saulrietus vai staigāt mežā

Klausīties putnos un rāmajā vējā

Lēkāt pa peļķēm, dejojot valsi

Sisties ar spilveniem vakarā vēlā

Nodoties kopīgām sarunām kvēlām

Tā izvēlēsies tevi...

Ja atteiksi viņai kaut reizi

Kas zin, kad pienāks nākamā reize