bedrē

ar asarām gleznoju nožēlas gleznu
spēcīgu un spožu kā tuneļa gaismu
atbildi redzu,bet jautājumu nē!
un atkal vientiesīgais-kāpēc?
tās izlaužas starp lūpām ikreiz,
kad jāsaka-varbūt citreiz!
piemiedzu ar aci,pasmaidu dumji
varbūt līdzēs a varbūt nē
labāk sedēt bedrē
vismaz nevienam netraucē!

un kad būšu galā
no bedres ārā
zinu viss savādāks būs
mainījies es un savādāki jūs
bet sirdsapziņa turpinās pūt
to var teikt tikai tas kurš jūt
bet kādām lietām vērts pasaulē būt?
vara,nauda,mīlestība,laiks?
kad sit nav jāgriež otrs vaigs!
jo brūces dzīst,ja tām palīdz laiks!

tas pats-nelietīgs un maigs!