Ironija!

autors: RudensBerns [dzejoļi]

Man patīk ironija.
Tā ir viltīga un skāba kā aronija.
Tā dīvainā oga,
Kura lūpas nokrāsoja-
Spilgti zilas,
Neparastas.
Un tev tās patika.
Tik dīvainas, ka pat smieties lika.
Un tā garša.
Noslēpumaina.
Neizprotama.
Uzmanies, viltīga tā
Tai patīk pasmieties, priecāties.
Un.. tad pieskāriens
Kam sekoja bezgalīgā daudzpunkte.
Tev gribējās turpināt.
Bet tu nespēji.
Nespēji turēties pretī
Uz brīdi apklusi.
Un ļāvi daudzpunktei turpināties.
Bezgalīgi.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-06-10 19:38
Jāsaprot, ka vīriešu, un sevišwķi vecāku, spēki nav bezgalīgi salīdzinājumā ar sievietēm un nevar tikai turpināt, un turpināt. To Tev Plānprātiņš apstiprinās, bet dzejoļa jēgu citiem gan jau skaidros Piebrieža kungs. :)) Es tur nekā vairāk nesapratu.
jasione	2007-06-10 20:23
Jauks dzejolis, tikai sieviešu dzimtes daudzpunkte padara to prastu.
mistik	2007-06-10 20:48
Aronija nav skāba, bet sausina muti...
citrinitas	2007-06-10 22:54
Rūgta ironija.. Dzejolis slēpj zemtekstu tāpat kā daudzpunkte..un kas var precīzi apgalvot, ka tā ir sieviešu dzimtes daudzpunkte? Bezgalīga daudzpunkte ir nogurdinoša..reiz patiesībai jāatklājas.
kollin	2007-06-11 09:02
Patika, labs!:))
agrinja	2007-06-15 13:55
šis man patika, :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!