Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Paceļot acis.
Paskaties tur augstu gaisā,
Kad zvaigznes spīd un gribas ielikt tās maisā. Ieskaties, varbūt atradīsi to, Savu zvaigzni vienīgo, Kas liek tev noticēt tam, Ko vēlies notiekam Tik ļoti, ļoti. Bet.. nepārproti. Ne jau vienmēr tā notiks Kā tu vēlēsies- sapnis var arī nokrist. Un tad neraudi, Bet celies kājās un pasmaidi, Kaut savai zvaigznei, Kurai uzticies kā draudzenei. Viņa glabās mūžīgi jebkuru tavu noslēpumu, Kaut vai to par bērnības rumu, Un uzklausīs tevi, Tumsā, kad iedegsi sveci. Atbildi viņa nepateiks vārdiem, Jo jūs šķir attālums liels pār pārēm. Viņa atbildēs siltiem vai aukstiem pieskārieniem. Viņa būs tava vienīgā. Sirdsbalss.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|