Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Dzīves taka

pa savu taku soļo mūžs
kaut sūri vēji šausta, pūš
mūžs iet uz balto mākoņmalu
pa savu dzīves iezīmēto taku

tas savu ceļu tālāk dodas
un kas lai zin kur spēki rodas
kad paklupt nākas, celties, iet
un atkal klupt, un celties, skriet

es nesūkstos kad sāp
kad dusmu kamols
smacē, kaklā kāpj
un nav ko žēloties
mūžs nesapratīs
tas tik un tā pa savu ceļu
pa dzīves taku tālāk dosies


Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2007-05-25 10:36 
tā viš i...:)
 susulacis  2007-05-25 11:31 
Takas platumu paši izvēlamies :))
 kollin  2007-05-25 11:56 
Bet protams, varbūt kādam lielceļš...:))
 planeeta  2007-05-25 13:01 
Nu, te jau pat nav ko piebilst.:))
 klusaisMiileetaajs  2007-05-25 13:39 
Tam mužikam tiešām vienalga. :))
 kodax  2007-05-25 13:53 
Jā, tāda dzīve! :))
Labi uzrakstīji!
 juutu_karnevaals  2007-05-25 15:48 
Tā gan!
 sarma7  2007-05-25 17:57 
jādzīvo ir, katram sava dzīve.
 GedertsPiebriedis  2007-05-25 17:59 
Kollin, lai arī negrib atzīties, ka sudzās, tomēr vairs nevar izturēt un tāpēc par
savām mokām stāsta ziņkārīgajam lasītājam.
 sarma7  2007-05-25 18:06 
Briedi, kuš, kollin teica, ka nesūdzās...:))
 kollin  2007-05-25 18:39 
Bet protams, ka es nesūdzos...:)))))
 pagaliite  2007-05-25 19:11 
Met to dusmu kamolu krūmos! Lai mūžs, pa taku ejot, tik ļoti nepūš...:))
 maska  2007-05-25 19:25 
ja, ja, ja...
 kollin  2007-05-25 19:45 
Nebēdā, Maska, būs jau labi!:))
 klusaisMiileetaajs  2007-05-25 22:48 
Es arī, kad metas šķērmi, rakstu dzejoļus. :)))
 mistik  2007-05-25 23:09 
Labi,ka notiek kustība! Kamēr mūžs pa taku iet, varam priecāties!
 maska  2007-05-25 23:54 
Mūžs ta iet pa to taku,un ne vienmēr gribas priecāties, bet vai mēs reizēm nestāvam
uz vietas...
 ne_jau_taa  2007-05-26 05:51 
Kad ir galīgi draņķīgi,vajag sasist kādu trauku un kārtīgi izbļautieas.Paliek
vieglāk,un nav nekādu kamolu kaklā:)))
 saharins  2007-05-26 06:56 
Vijas dzīves taka,
un uz takas ka..!
 kollin  2007-05-26 08:12 
Protams, Saharin, bez tā jau arī nevar...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?