Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Divas ēnas

Tava ēna pa lauku slīd
Debesīs spožs mēness spīd
Es sekoju tavai ēnai
Tā nemanot, klusi, lēnām
Tu apstājies, lai palūkotos debesīs,
Ko jaunā diena atnesīs.
Viena zvaigzne no debesim krīt
Es ievēlējos, ko gribu rīt...
Nu es viena pa lauku staigāju
Un nenojautu, nezināju
Ka tu man seko
Klusējot un nesakot neko
Kaut kas lika atskatīties
Vai neseko neviens
Tur biji tu, tik kluss un rāms,
Kā man pietrūkst viens tavs glāsts
Ik pa solim tu tuvojies man
Bez vārdiem mūsu saruna skan.
Tā krītošā zvaigzne nolēma
Manu vēlēšanos izpildīt.
Tagad divas ēnas pa lauku slīd
Vēl arvien debesīs mēness spīd
Un vienīgi viņš mums seko šajā naktī
Vienā solī, vienā taktī...
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-05-12 00:57 
Pilnmēness?! :)
 Plaanpraatinjsh  2007-05-12 08:41 
Kaut kas no E.Po. - šaubīgas, slīdošas ēnas... nakts. Vai esi spoks?
 tavssargs  2007-05-12 14:15 
Sēj bietes saulainā dienā un tad arī redzēsi ēnas kustamies!
 soleisa  2007-05-12 18:49 
njaa.. šim trūkst kopuma.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?