Vakarā

Vakarā, kad izeju laukā,
Visapkārt kluss un tumšs,
Tik kaut kur dzirdamas
Ir divu mīlnieku balsis
Tās liek sirdij manai noskumt.
Sirds raud un skumst,
Sirds vēlas arī mazliet prieka,
Un priekā mazliet straujāk pukstēt.
Bet pienāks gan jau ar tāds brīdis,
Kad būšu kopā es ar kādu
Tad sirds vairs neskums, neraudās,
Bet pukstēs skaistas dziesmas melodijā.