Dzīvot....
Rītausma,
Atkal esmu viena,
Tevis nav blakus.
Mēs zogam naktis,
Mēs zogam mīlu,
Mēs zogam sevi,...
Bet kas gan
Mums to liegs,
Mēs mīlam....
Un cīnamies,
Tikai par laimi.
To mazumiņu.
Šīs tikšanās
Ir vienīgais
Kas ļauj dzīvot.
Ļauj mums justies
DZĪVIEM.....
| Viedokļi par dzejoli |
| kodax |
2007-05-08 22:22 |
Dzīvojam!
Elpojam!
Mīlam!
Tātad dzīvojam! :))
Paldiesiņš! |
| mistik |
2007-05-08 23:16 |
| Dzīve kā šūpoles...:) |
| GedertsPiebriedis |
2007-05-09 09:04 |
Nevaru saprast, kāpēc, bet man šķiet, ka šo dzejoli ir sacerējusi jauna, skaista
meitene, kura ir kvēlas mīlas noilgojusies. Piedodiet, ja kļūdos. |
| tavssargs |
2007-05-09 09:16 |
| Es došu, cik vien varēšu, ja tikai ņemsi pretī! |
| klusaisMiileetaajs |
2007-05-09 10:03 |
| Es varu pa klusam pamīlēt! |
| klusaisMiileetaajs |
2007-05-09 10:11 |
Domā, domā! - runā baigā,
Balsī mierīgā un maigā.
Rāpies manā sprostā iekšā,
Es
jau būšu plika priekšā! |
| Plaanpraatinjsh |
2007-05-09 11:51 |
GP.TS,
Jums gan ne kauna ne goda.Te autore atvērusi savu šaubu pilno sirdi, bet Jūs
to piegānījāt. Apkaunieties reiz! |
| klusaisMiileetaajs |
2007-05-09 14:15 |
| Piekrītu PLP! |
| mazliet_no_visa |
2007-05-11 13:47 |
| Paldies ir labi ko lai dara GP un TS mani tā mīl,....Ņemšu jūsu mīlu... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!