Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nevienam

Kas klusumā tik skaļi runā
Ka ausis jātur cieši ciet?
Kas uzdrošinās kaut ko vaicāt
Kam atkal mieru neliek nakts?

Tās ir tik iedomas, kas žņaudz
Starp sienām, klusumu un mani
Tu ieklausies, cik tas ir skaļi
Kad sirdi pārkliegt cenšas prāts.

Viss sen jau kā licies ir zaudēts
Bet tas tik tā-tai dienas burzmā
Ja atliek laika savām domām
Tad droši runā pretī tām..
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-03-23 11:45 
Ja var ticēt darba autora teiktajam, tad jebkuram lasītājam pirms aizmigšanas tagad
jāiedzer miega zāles.
 mistik  2007-03-23 14:38 
Jā, domāšana bojā dzīvi. Pilnīgi noteikti!
 anina  2007-03-23 19:45 
Ieklausies arī klusajā sirds balsī!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?