Mirkļa domas

autors: red_rose [dzejoļi]

Es neesmu eņģelis un tu neesi velns
Kaut reizēm tik ļoti esi tu melns
Kad apskauj un pieskaries, klusējot tu
Man domas saka-viņš spēlējas nu..

Kam tagad ir vajadzīgs pieskāriens
Kas viltu un sāpes sev līdzi nes
Tu zini-klusējot pakļaušos tev
Jo savādāk neļauj sirds mana sev...

Kā lapsēns tu viltīgi lūkojies
Un stāsti man mīļas muļķības
Ka tikai mīlēt tu vēlējies
Un es esmu pirmā, kam uzticies..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2007-03-13 16:27
Labi pateikts, patika!
Kostarika	2007-03-13 16:37
Katru reizi viņam gribas teikt "Tu pirmā, kam uzticos..." Katru reizi no jauna. Ar katru no viņām. Nu, gluži kā spēlē!
planeeta	2007-03-13 16:40
Kaut kas no upura.
t_Pauliine	2007-03-13 16:49
pilnīga harmonija;)))
sibemols1507	2007-03-13 17:33
Nekas, nekas, var iztikt.
kodax	2007-03-13 17:43
Interesanta doma... Jauka! :))
soleisa	2007-03-13 18:33
jauki :)
lauvene4	2007-03-13 18:39
tīri labs:)
mistik	2007-03-13 18:41
Reāls , labs! Gandrīz kā dzīvē :)
red_rose	2007-03-13 19:22
Domas, kas rodas pirms darba beigām.. :)
pidulis	2007-03-13 20:02
Ģ Piebriedis būtu teicis, ka te autors izklāsta kādu izsmalcinātu pavešanas gadījumu.
GedertsPiebriedis	2007-03-13 20:08
Es teiktu, ka šeit ir tiešām aplūkots pavedināšanas akts un šim pārim, cik saprotu, viss labāk izdodas klusumā, kad viņa nelaikā neizmet nepiedienīgas replikas par viņa čammāšanos.
red_rose	2007-03-15 09:34
Pavedināšanas akts? Es nemaz tik tālu neaizdomājos.. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!