marīnītes... (nesarežģītā)

kad še krastā man viss
pagalam sāk apnikt,
man atliek vienīgi
jūru iet satikt.
acīm platām tā pasauli vēro
un kā es taku
līdz viņai mēroju.
ir vasaras vidus.
un, re*, kā te visi jau lido:
re, vai no putām baltām
man pretī zum zemes bite.
re, virs zieda riņķot kāds kaifs
mazam taurenim raibam.
re, bezdelīgas
virs kārklu stigas -
kā melnbaltas lidmašīnītes.
re, dūjas smiltī ko meklē
un dabūjas.
re, bizbizmārītes pulkiem
piestrādā prauliem par tulkiem.
re, spārei spārns noviz saules starā -
visi it visi te
jau ir jūras varā.
kopā ar visiem šai barā -
mana sirds -
nu tik glīta, tik nesarežģita.
un jūrai klāsta -
ja varētu,
gribētu būt
tev par māsu.

* - par TO es visu jau zinu ;) un tik un tā