Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Man bail no krekla2.

Rozā kamielis nonīkst topogrāfijā,
Jo krekli aprij to lielo kliņģeri ko cepa tauta.
Es piesmēķēju ar krekliem pilnu pasauli,
Bet krekli manās plaušās laimīgi nebūs.
Un daiļās cūkas vēl joprojām vāļājās naudā
Un smaida patiešām cūciski.
Cūkas nokaus un apēdīs,
Un neviens neuzliks uz viņu atliekām sērīgās hortenzijas
Tikai krekls raudās kā trako krekls.
Man bail kā nekad no krekla guļošās barības
Kas drošina visus ar savām speķlaizēm...
Un nosist čūsku ir par maz lai izdzīvotu
Un beigti krekli ir jārok zem mirušām papardēm
Lai mēsli nesajauktos ar mēslojumu.
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-02-26 13:26 
Diezgan pamatīgs ārprāts. :) Bet nu nav jau slikti. Katrā ziņā triepieni ir sulīgi.
:)
 mistik  2007-02-26 20:32 
Man labāk patīk rozā ziloņi, kamieļiem šī krāsa nepiestāv...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?