Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Cerība

Snieg pilsētā
Un baltas, mīkstas sniega pārslas
Visu zemi sedz...
Snieg dvēselē
Un tukšas, skumjas dienas
Mīlestību sedz...
Viss apsnidzis un kluss,
Kā nomiris...
Vien cerība
Jau sniega segu kausēt sāk...
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-02-19 11:54 
Nu labi jau, ja vien kāds nebūtu pasteidzies priekšā ar savu piesnigušo dvēseli. Bet
nevar jau arī tādas dvēsles nonākt pa vienai finišā. T``ads tas sports. Reizēm
skumīgs, reizēm bezpersonisks.
 GedertsPiebriedis  2007-02-19 12:49 
Dzejoļa autore savā darbā izsaka cerību, ka sniegs kaut kad nokusīs. Novēlēsim
dzejniecei, lai viņas vēlēšanās piepildās un lai iedvesma viņu nepamet arī ziedonī!
 mistik  2007-02-19 21:38 
Gan jau kādreiz nokusīs! :)
 anina  2007-02-20 00:46 
Tik ceri un viss būs !!!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?