būs par vēlu

Mani mati kā uguns
plīvo vējā
basās kajas apskalo ūdens
Tu slīksti šaubās
kā irdenās smiltīs.
Jūra, vējš, apvārsnis
acīs tavās-viss
Mākoņi skrien kā
domas tavas
Nevari saprast...
Vairs mani

Ilgi nedomā,
jo būs par vēlu

atstāšu es tik pēdas smiltīs