Siguldai!

Ai Sigulda!
Tu latvju meitene esi,
Tik krāšņa, ka sirds tevi mīl!
Un Gauju caur sevīm tu nesi
Un kokus iekš zelta tu tin.

Šais rudeņu vakaros vēlos,
Pa Siguldu patīk man iet
Un raudzīties vecajos mūros,
Ko gadsimti nespēj pat triekt.

Un domāt par leģendām tavām.
Par mīlu, kas dzimusi te.
Par nāvi un viltu, kas mājo
Šīs pilsētas senajā pagātnē.