Publiskais Nams

Te ļaužu masas apgrozās,
Gar sāniem citiem trinas.
Un uzmet skatus kvēlošus,
Kad dažreiz kāju minam.
Te īsus , garus, resnus,
Jebkādus satikt var.
Gan jaunus vecus, dumjus
Un gudros redzēt ar.
Dažs atnāk, kaifu noķert
Un baudā pavadīt te dienu,
Cits ierodas kā muļķis,
Tik stutēt krēslu, sienu.
Pa reizei uznāk alkas
Tur aizaulekšot man,
Tur cilvēku - kā malka,
Un balsis dūc un skan.
Tad pieskrien nadzīgs meitiņš
Un taujā - ko tu grib?
Es došu tev it visu,
Jo redz tev acis zib.
Paldies tev smuko meitiņ,
Tu burvīga nudien!
Pat nemanīju kamdēļ
Šai mājā laiks tā skrien.
Es aizelsies no laimes
Man priekā mugur svīst.
Es pieder pie šīs saimes
Un dvēslē rētas dzīst.
Šī māja tiešām publiska
Un publisks ir šis nams.
Sen tautā tā ir mīlēta
Tā strādā nakt un dien,.
Par -BIBLIOTĒKU nosaukta
Un publiska , nudien!