karkade

mazliet maldāmies
agrajos decembra vakaros
mitrajā tumsā
kas neprasot nolaiza seju
it kā atgādinot
no kurienes
un kurp
mēs ejam

kurš ir pareizais ceļš
dotajā tumsā nau iespējams
precīzi noteikt
katrs nākamais solis
var kau ko svarīgu
mani un Tevī
nobeigt

daudz vieglāk man iedomāt
pasaules galu
uz sveci veroties
caur karkade tējas glāzi
nekā prognozēt
kaut vienu salu
Tavā ceļā
naida okeāna
devītos viļņus šķeļot