Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

[]

Ir drēgns rudens vakars.
Veros sveces liesmā,
Kas nerimdama cīnās ar vēju,
Kas no atvērtā loga pūsdams,
Traucē svecītes dzīvi.

Mana dzīve līdzinās svecei -
Es cīnos ar pasauli.
Dažkārt tā laba,
Bet ļaunums nerimst.

Pēc mirkļa mani pārņem vēsums.
Es dodos uz loga pusi,
Kur tālumā kaimiņu suņu rejas
Un traucošo auto izdvestas skaņas.

Tik vienu mirkli sniedz man,
Ļauj man Tevi cieši skaut
Un tik daudzko teikt.

Sniedz man šo mirkli.
Tikai vienu vienīgo,
Lai tas kļūtu par mūžibu
Kurā kopā mums būt..


Viedokļi par dzejoli
 Kostarika  2006-12-02 10:24 
rudaa - taa dziivee nemeedz buut!
 ajinire  2006-12-02 10:48 
Man šķiet pārāk patētisks.
 klusaisMiileetaajs  2006-12-02 14:05 
Tik jauku dzejoli neesmu lasījis jau sen. Vai nenošpikoji no dalailas, ko? :))
Atzīsties!
 rudaa  2006-12-02 14:09 
Kostarika - es zinu,ka tā nemēdz būt dzīvē :) bet vai tad nevar pasapņot?
=]

KlusaisMiileetaajs - nee, nav gan špikots :P
 NEOVO  2006-12-02 20:18 
Jēzus, Marija un Jāzeps...
 donnainese  2006-12-02 21:07 
visa vaina mūsu galviņās:)
 mistik  2006-12-02 21:38 
Man nez kāpēc likās, ka dzejolis ir no divām daļām, kuras ir neatkarīgas viena no
otras.
 rudaa  2006-12-03 00:45 
mistik - man ar tā likās :D pēc 2. pant ķipa sākas otra daļa,ne? :P
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?