Apmātība II

autors: VIQ [dzejoļi]

Nobijos tevi tā mīlēt.
Tu kļuvi tik viegla kā gaiss,
Tava skatiena gaišajās dzīlēs
Jau dila pats skaistākais.

Tu iziri reiz man no rokām
Un aizskrēji pienenes plūkt.
Man likās, ka tas ir pa jokam,
Es negāju atgriezties lūgt.

Tu pazudi rasotā pļavā,
Nakts asarās, saule kur zūd.
Es meklēju, atradu tavas,
Bet jutu, kā zaudētu jūt.

Pa pēdām kā jucis es skreju,
Kur vēl tava smarža klīst.
Tur, jūrā, šķiet, vīd tava seja,
Bet mani vairs neatpazīst.

Sekoju pēdiņām basām
Uz mola, kad vētra jau kauc,
Līdz galam pār šķēpelēm asām,
Līdz galam, kur tevis vairs nav.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2006-11-30 10:40
...uhhh...baigi patika!:)))
klusaisMiileetaajs	2006-11-30 11:00
Šitamais man arī patīk! Te ir gan loģika, gan atskaņas. Beidzot oHo dzeja vēršas īstajā virzienā. :))
koTute	2006-11-30 11:20
man Juuliite rakst veel labaak
GedertsPiebriedis	2006-11-30 11:38
Šis darbs mani patiesi saviļņoja, lai gan neprotu peldēt un no ūdens baidos vairāk kā no uguns. Bet dzejolim ir īstena dzejoļa forma un atliek vien dzejniecei turpināt savu jaunrades ceļu šajā virzienā. Atvainojos.
tavssargs	2006-11-30 12:03
Pa mīnu lauku Tu tik bezbēdīgi vis nepaskrietu!
Runcs	2006-11-30 12:24
labs :) taadas stingras formas paties` un saturiigs :)
Neatliekama_Rakete	2006-11-30 13:30
Īsta dzeja var rasties tikai pļavas, jūras un nakts tuvumā - viss pārējais ir otrās un vēl zemākas klases dzejnieku darbalauks. Riebjās man šitāda dzeja, blā, bļāvā, muā, uā, bē un bē.
planeeta	2006-11-30 13:44
Nu,super!:))))
forele	2006-11-30 15:03
Jocīgi.:) Tāda kā vīrieša dzeja.
Paracelzs	2006-11-30 16:48
Super!:)))
mistik	2006-11-30 23:17
Ļoti patika!
sherilla	2006-12-01 00:36
...jā...skaisti...sāpīgi, nelaimīgi un seldzoši-IDEĀLI:)
mazaa_guna	2006-12-29 18:13
baigi patīk. čista labs :) žetons tev :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!