Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev- par tevi- par mums.

Tavas lūpas izkausēja sniegu manā dvēselē,
Un acis lika manai mutei smieties...
Ik brīdi, kad noliecās mana galva,
Tu viņu pacēli un noskūpstīji...

Tavas lūpas jau atkal man līdzās,
Un mati un pēdas, un sirds...
Tavas domas ir vienmēr man līdzās,
Kaut sirdī vēl sarma mirdz.
Viedokļi par dzejoli
 forele  2006-11-26 00:46 
Kaut kādas ļoti kustīgas un maināmas visas tās detaļas...:)
 kollin  2006-11-26 07:03 
šurumburum....:)))
 Paracelzs  2006-11-26 17:55 
Doma manuprāt ir pateikta saprotamā valodā .:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?