Kopā ar pelēko.

Es Tev saku-
"Cik debesis skaistas!"
Tu- runā par ozona caurumiem.
Es smaidu, kad redzu-
Kaķēni zālītē slaistās.
Tunicīgi pavīpsnā-
Tie ir bez ciltsrakstiem.

Man patīk uzvilkt kokvilnas kleitu,
Nomest kurpes un un rāpties uz sūnainiem akmeņiem.
Tu- neizej ārā no mājas
Kad līst.
Lietus var kaitēt Taviem jaunajiem zamšādas apaviem.

Es skatos uz sarkanu saulrietu,
Mūžsenas jūras krastā.
Tu-stāsti, ka tādā tonī
Gribētu jauno auto.
Un tā vietā,lai teiktu:
"Es mīlu Tevi."
Tu runā par dzinēja jaudu.

Mana māte mīl suņus.
Pēc darba iet laistīt gurķus.
Un stāsta, ka dārzā jau zemenes.
smaržo.
Tavējā-
"Kādreiz strādāja.Nezinu, kur",
Uzlika akrila nagus.
Un runā par to,
ka šogad modē rotas no raga.

Vakar es būtu gatava.
Tevi nožņaugt.
Par to, ka redzi.
Tikai melnu. Un baltu.
Bet.
Šorīt es dzirdēju,
Tevi sakām:
"Mīļā, Tu tici,
Ka mirušiem putniem.
Ir sava paradīze,
kurā visi var atļauties lidot?"