bez nosaukuma

autors: disappear [dzejoļi]

Mazliet nomācoši.
Arī pasaule tagad raud
Bet ne jau es
Vai tu.
Vajag vairāk tādus brīžus
Kad esam kopā
Lai varētu atstāt pēdu nospiedumus smiltīs
Lai tu beidzot aizpildītu to
Kas trūkst.
Atļauj man ieelpot, kaut uz brīdi apstāties
Un izbaudīt pasauli
Kaut brīdi ieklausīties tās klusumā
Tad atkal varēsim doties tālāk.
Varbūt kopā.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2006-11-23 15:29
Kas tā par nejēdzīgu modi - dzejolis bez nosaukuma ir kā cilvēks bez vārda, vismaz niku būtu iedevusi.
Paracelzs	2006-11-23 15:46
Pēdas smiltīs lēnām aizpūtīs vējš Bet klusums paliks ...
disappear	2006-11-23 16:26
nejeedziiga mode buutu tad, ja es liktu nejeedziigu nosaukumu! manupraat, ja nav ko rakstiit, tad labaak nevajag rakstiit nemaz!
Neatliekama_Rakete	2006-11-23 21:57
Kaut kā tomēr šeit pietrūcis ir. Nepateikšu kas, bet sajūta tāda ūdeņaina, tāda bezgaršīga.
Neatliekama_Rakete	2006-11-23 21:59
Bet vispār nav slikti.
mistik	2006-11-23 22:03
Tas klusums var ievilkties ilgi....
anina	2006-11-24 00:43
Tā ir liela drosme palikt klusumā, lai pieņemtu lēmumu!!!:)))
disappear	2006-11-24 12:42
Neatliekama_Rakete: manii ir taada tukshuma sajuta, varbuut taapec dzejoli m kaut kas truukst.. anina: klusums mani iedvesmo :)
ajinire	2006-11-24 13:58
Nekādas emocijas neizraisīja. Par lēnu.
FAIKO	2006-11-24 20:18
Nekas īpašs.
dalaila16	2006-11-24 21:17
Jā laikam daudziem šobrīd ir tukšums....Ka jau mēdz būt rudens beigās kad nav ne sniega nu neka nav.......
miswink	2006-11-24 21:58
man patīk par spīti vispār valdošajam uzskatam... skaisti, manuprāt...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!