Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Neaicinātā viešņa

melnā vientule nāve
neaicināta pieteicās
apskāva sāpīgi domas
sēru sēklas sasēja

melnā atraitne nāve
atnāca nelūgta
sažmiedza kulakā sirdi
ietrieca kamolu kaklā

vientule, atraitne nāve
nelūgtā viešņa
uzsedza plīvuru dzīvei
jaunību ieraka kapā

nāve
nelūgtā
neaicinātā
ievāca ražu
kā viešņa atnāca
plīvuru dzīvei uzsedza
izraka jaunībai kapu

viešņa nelūgtā - nāve...

Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-11-23 11:46 
njaaa...
 Neatliekama_Rakete  2006-11-23 12:32 
Nāve, nāve un vēlreiz nāve un beigās tā jau nav ne tuvu nāve, bet uzmācīga vecene
tirgū. Nu galīgi nav te nāves, lai gan vārds tiek piesaukts daudz un bez sāta.
 kollin  2006-11-23 12:34 
....vai N_R kādreiz ir redzējis nāvi, ja tik pārliecinoši vāvuļo???
 Neatliekama_Rakete  2006-11-23 12:38 
Es domāju, ka esmu gan. Kādu dienu es noķēru peli slazdā un dzirdot klakšķi es ātri
pielecu un paņēmu slazdu rokā. Pele vēl bija dzīva, bet pēdiņas jau trīcēja. Viņai
bija lielas un skaistas acis un es dziļi tajās ieskatījos un viņa manējās .... Kaut
vai ar to varētu pietikt.
 t_Pauliine  2006-11-23 12:54 
N_R, cik šausmīgi! brrrrrr!!!:(
nekāvējoties iegādājies humānās lamatiņas, kur
pelīte ieskrien būrītī, nevis nokļūst zem tā šķaidītāja!!!
 Neatliekama_Rakete  2006-11-23 12:58 
Jā, ir gan šausminoši un to arī vēlējos pastāstīt Kollin, lai pārliecinātu, ka šis
teksts ir garām. Ņemot vērā netaisnību apjomu, esmu izvelējies vairs neskriet tur,
kur klakšķ atsperes un kur būtu kādam jāskatās acīs.
 mazlacitis  2006-11-23 13:20 
Neviens teksts un nevienam nav garām. Garām ir tikai tas , ka jebkurš teksts tiek
rakstīts atbilstoši noskaņai , par kuru citiem nan nekādas zināšanas un nezinot nevar
vērtēt to , ko nezini.
Pie tam raksta arī noteiktai auditorijai.. tāpat kā mūziku..
pankroku neraksta klasiskās muzikas cienītājiem un otrādi.. Vispār vērtējumam nav
nekādas nozīmes. Tikpat labi varam sākt vērtēt katru cilvēka izteiktu frāzi un
mēģināt tajā rast ko sev patīkumu vai netīkamu. Tātad visas avīzes, žurnāli ,
grāmatas , filmas , koncerti - IR GALĪGI GaRĀM!!??? Jo katrs tajos atrod ko citu un
saprot citādi! Es arī esmu galīgi garām, jo saprotu vēl savādāk.. Kollin!! Es te eju
... garāāāāmmmmmmmmmm !!
 planeeta  2006-11-23 13:22 
Nez,ko tu,N_R,teiktu-rakstītu ja tās būtu cilvēka acis?!
 mazlacitis  2006-11-23 13:28 
Tie kas lasīja K.Kastaņedu zin, ka nāve katram stāv aiz kreisā pleca izstieptas rokas
attālumā,un strauji paskatoties to var ieraudzīt kā ēnu , kura uzreiz izgaist.
Ikkatras var ticēt , ka tā neatnāks , bet viņa ir!1 Un reiz tā ikvienam uzsitīs uz
pleca un teiks - Viss ! Es savācu visu , ko biju tev devusi lietošanā uz -- laiku...
Jo nāve un dzīvība ir viena aspekta divas puses un mēs savā attīstībā spējam
vienlaikus redzēt un apskatīt tikai vienu pusi...
 Neatliekama_Rakete  2006-11-23 13:36 
Šajā gadījumā mani neapmierināja izteiksmes forma, kura manā skatījumā kā parsti jau
krietni ir atstrādāta utt. Var rakstīt, protams, visvisādos veidos par konkrēto tēmu,
bet ja to darīs prasti, tad tam nekādas vērtības manās acīs. Tā ir ir tā nozīme.
 artart  2006-11-23 13:49 
Tikai izmantoju vietu, pilngi ignorējot (ne attieksmes, bet fakta nozīmē) kollin
rīmi.

Tavi teksti, mazlācīt, tiešām ir garām. Tā runā cilvēks, kurš nespēj radīt,
ko vērtīgu. Un tad meklē attaisnojumus savai "haltūrai" (vārda vissliktākajā nozīmē).
Sāk runāt par individualitāti, par izjūtām, par speciālo auditoriju. par to ir vērts
runāt, un ir jārunā. Tikai tad, ja ir radīta vērtība. Nevar būt otrādi. Tas ir tāpat
kā par krēsliem un naudu.


 humanitas  2006-11-23 13:54 
audzināšana.. audzināšana... es atvainojos - izglītošana! Tas ir nepieciešams.
Un
kurš teica, ka nāve ir melna un pie tam vientule un atraitne.. Vai neviens nav
dzirdējis par mazo, melno nāvīti? :D

Dzejolis ir tāds kā ar kapli atskaldīs..
Nabadziņš :)
 forele  2006-11-23 14:00 
...
 Neatliekama_Rakete  2006-11-23 14:01 
Nosacītie apzīmējumi:
– parādība nav konstatēta
... trūkst datu vai tie ir
apšaubāmi
 forele  2006-11-23 14:11 
Bet par rakstīšanu noteiktai auditorijai - es to pateiktu tā: vai tad runā par
medijiem vai konkrēti par mākslu, mākslinieku? Apzināti ražot kaut ko piedāvāt
noteiktai auditorijai - tas gan ir kas cits nekā radīt to, uz ko tev, māksliniekam,
ir talants un pašam liela gribēšana radīt tieši to un ne citu... tu nespēj neradīt...
tieši TO kaut ko (NB - talants!). Un tad... nu jā, tad, protams, atrodas attiecīga
auditorija, kurai patīk tas, ko radi tieši tu.
Ja nemaldos, tas ir līdzīgi (tikai
garāk), kā izteicās artart.
 maska  2006-11-23 14:49 
Kollin,dzejolis ir labs, kaut kļūst skumji...Vienīgi N_R un artart kā parasti ir
vēlme kādu uzkost pusdienās,un sajūta ka viņi dzīvo virtuālajā pasulē, kur nav nāves
un dzejas, bet ir zvaigžņu kari......
 Paracelzs  2006-11-23 14:56 
Nāves nav .Bet ja to nezin ,tad tas ir drausmīgi .Viss ,priekšā nebūtība un kapa
bedre ,kur tārpi drīz ķersies pie mielasta ...To beigu finālu iztēle zīmē katram
savādāk ,bet vienalga šaušalīgu ...:DDD
N-R stāstīja par peli .Es kādreiz biju
spiests nokaut aitu .Un ,kad griezu viņai pušu rīkli ,tad viņa man skatījās tieši
acīs !Pat tagad ,ja vēlos ,varu iztēlē to visu pārdzīvot vēlreiz .Bet reāli otreiz es
to vairs nedarīšu .
 doremii  2006-11-23 14:58 
Lai radītu mākslas darbu,1)jābūt talantīgai personībai, kurai ir,ko teikt(nevis tukši
papļāpāt),2)jābūt patiesai emocijai,kura sakrīt ar darba baudītāja(hmm..kā te portālā
raktsa :)) emociju,3) jāuztver svarīgas dominējošas aktualitātes un jāpulsē(tā
muļķīgi skan) vienā ritmā ar tām.
Tas par saturu.Ne mazāk svarīga ir forma,par kuru
te visai maz runā, pareizāk,maz zina,tāpēc vispār nedomā.
Un nodrāztā
frāze-1%talanta un 99% darba-ir pamatu pamats,manuprāt.
Sorry,ka izmantoju senas
patiesības, bet reizēm tās der atgādināt.
 Paracelzs  2006-11-23 15:07 
Par dzeju .Es domāju ,ka par gaumi jau nesttrīdas .Un katrs raksta pa svojemu .Un cik
tad, dzejniekiem ar vārdu , ir tie šedevri .Un vispār pie kājas man tie dzejas
spīdekļi ,viņi arī bieži haltūrē .
 forele  2006-11-23 15:14 
Piekrītu, doremi.:)
(...bet tam 1% ir jābūt...)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?