Liesma mūžībā

autors: mazlacitis [dzejoļi]

Ar aizvērtām acīm skatos:
Klus zeme un miguši kalni,
Nav koku,nav saules,nav debesis.
Viss klāts ar miroņu kauliem,
Un nelāgā tumsā ir mēnesis izdzisis..
Tik malduguns pārskrien zaļganā liesmā,
Pār trūdiem un kritušo prauliem.
Te visi, kas dārgi reiz bija,
Te tie, kam dvēselēs rētas dzija,
Pēc atteiktas mīlas un skūpsta.
Te nokritis katrs, kas kādam bij mīļš
Kam gaita bij stalta un skatiens zvīļš.

Es sajūtu pieskārienu,
Tas miesai pavēl no kauliem krist
Ak, atļauj vēl skatienu vienu !
Līdz tieku kopējā krustā sists.

Pār Stiksu kāds vedīs manu ēnu
Kā liesmu mūžībā, tik lēni..
Un brīdis šis man pagaisīs
Bet liesma, liesma..
Tā mūžam nedzisīs.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Paracelzs	2006-11-22 15:46
Drūmi LABAIS !!!:)))
dubulite	2006-11-22 16:11
Lailam viesulis pāri brāzies:))))
humanitas	2006-11-22 16:14
diezgan gotiski :) Darbs kopumā vērtējams pozitīvi.
Burve77	2006-11-22 16:29
Mani šis dzejolis aizkustināja ar savu nolemtību...nu ja,tā jau būs gan...bet vēl tik ātri negribas, lai tā būtu...
forele	2006-11-22 17:37
Šis patiesi krietni nopietnāks. Mani tikai samulsināja nesaderīgie tēli vienā darbā - kopējais krusts un Stiksas laivinieks. Diez vai Hārona pasažieri tad un pēc tam pielīdzināmi liesmām... Liesma, tā ir dzīvība. Nav dzīvības Aīda valstībā. Tā ir - citur (bet par to es vairāk nē, tik savas pārdomas izteicu kontekstā).
mistik	2006-11-22 21:13
Tas varētu būt pēc atomkara.... Vai tiešām militārām personām te nav ko piebilst??
Neatliekama_Rakete	2006-11-22 22:33
Pārāk jau nu samudžināts sanācis un lieki uzspēlēts, tai pat laikā aizmirstot svarīgākus akcentus.
kollin	2006-11-22 22:57
..te visi, kas dārgi reiz bija...
planeeta	2006-11-22 23:16
Ar tēliem viss ir kārtībā,zivīt. Jā,smagi.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!