dzi,dzin

dzin, dzin
zini, cilvēka sirds
ir kā Bermunda trīsstūris
skatiens tajā var pazust nebūtībā
kā bērns dažreiz šķiet, ka pazūd
tās mammiņas stāstītājā pasakā

dzin, dzin
viņi, visapkārt ir tik daudz viņi
kā viļņi un es gaidu tevi
tikai tevi kā devīto vilni
es gaidu, jo tā mana tuksneša vētra
ir pārāk sausa

dzin, dzin
kā gribas izstāstīt to sevi
tev , lai tas klusais zvirbulēns
būrī čivināt sāktu
un piečivinātu mūsu ausis
pilnas ar mīļumu

dzin, dzin
es negribu celties
dzin, dzin
es negribu mosties
pulksteni klusu
mans sapnis vēl nav atplaucis
mana paša iedomu pārpilnajā
miega skatuvē