Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izgaistu..

Man nav vairs ko sacīt
Jo tukšs mans prāts..
Mani māc smagums,
Nenāk parunāt kāds..
Es aizmirsts ceļā pie dzīves
Es pazaudēts Piena ceļos.
Zied blakus apiņi un īves
Žūst lietū mērcēta veļa.
Es saplūstu ar varavīksni
Es saplūstu ar sūnām,
Tai brīdī sajūtu līksmi
Jo gaistu es dūmos..
Manis vairs nav,
Žūst rasas asara krūmos
Un gaisa un saules un telpas vairs nav...


Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2006-11-20 17:14 
pie pirmdienas ne tikai tā vien cilvēks var safārēties...
 Alisija  2006-11-20 17:19 
Jauks,skumjš dzejolītis.Man arī vakar bija līdzīgs noskaņojums,bet neskumsti,jo dzīvē
melnās dienas mijas ar saulainajām.
 lechot  2006-11-20 17:32 
Tač kāds atceras,ja jau lasa:)))
 dubulite  2006-11-20 17:46 
Peec sveetkiem taa meedz gadiities:)))
 sherilla  2006-11-20 19:27 
jauki...
jo manis vairs nav,
un nekad nav bijis...
 kollin  2006-11-20 20:21 
Pat nezinu ko teikt...gan skumjš, gan cerīgs...:)
 planeeta  2006-11-20 20:47 
Izgaistošs,es teiktu.:)))
 Ane_mone  2006-11-20 21:52 
atkal skumjš dzejolis
 donnainese  2006-11-20 22:15 
vienmēr ir visam izeja,ja tik to vēlas....,šis dzejolis man ar llloooti patikaaas:)
 mistik  2006-11-20 23:05 
Tu šodien tāds ārpus laika un telpas... Bet dzejolis smuks - cerīgs!
 anina  2006-11-21 00:10 
Gan jau atnāks un parunās, nevajag zaudēt cerību!!!:)))
 tavssargs  2006-11-21 08:06 
Vai Tu esi partizānis?
 mazaa_burve  2006-11-21 14:39 
Labs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?