Māšelei.

Bet tagad visvairāk es vēlos
Tev ziediņus pasniegt no sirds,
Tik vienai no meitenēm visām,
Tik vienai uz pasaules šīs.

Sirsnīgi vaidziņus glāstīt,
Un vēl arī glauzt sev pie krūts,
Un vēl kaut ko jautri tev stāstīt,
Jo jautri pie tevis ir būts.

Bet tagad ir liktenis lēmis
Uz laiku lai izšķirti mēs,
Lai nav tavu dzirgstošo acu
Un smaida, ko liktenis dzēš.

Tas nekas manu māšelīt mīļo,
Paies gads un tiksimies mēs.
Tevi varēšu sirsnīgi glāstīt
Un ik dienas pa ziediņam nest.