Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sapnī

Nebaidies
Tā esmu tikai es
Bet varbūt es baidos?
Piekļaujies man
Un aimirsties

Neuztraucies
Saņem manu auksto plaukstu
Cieši savējā
Sasildi
Un ļaujies sapnim

Es lūkojos tevī
Bet nesaprotu
Kas tu esi -
Svešais
Savādais...

Es vēlos lidot
Pretīm zvaigznēm traukties
Bet vienmēr, kad cenšos
Es krītu
Bez saviem spārniem

Es jūtos vēl tik maza...

Cieša miegā
Tu esi manos sapņos
Es redzu tavu seju
Es jūtu tavus pieskārienus

Bet šonakt es baidos
Ka tava seja drīz pazudīs
Es atkal cenšos lidot
Lai sapnis kļūtu mūžīgs
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2006-11-09 13:27 
es nepazudīšu, es esmu tavs...Sargeņģelis...
 nerrs  2006-11-09 14:57 
Ar tiem vaska spārniņiem ...
 Ligucitis  2006-11-09 16:29 
bet ari tie medz pazust... kaut vai uz bridi, bet tomer:)
 klusaisMiileetaajs  2006-11-09 16:29 
Nekur nelido! Paliec uz vietas un gaidi! Es jau lidoju pie Tevis!
Bet Bilu
neklausies - viņš zog dzejoļus un Tevi arī apzags.
 Ligucitis  2006-11-09 16:58 
tad tada gadijuma - kam gan musdienas vispar var ticet:)
...ja pat pats sev nevari
uzticeties:)
 mistik  2006-11-09 21:53 
Mūžīgi sapņi nav ...īpaši veselīgi!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?