Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sniegs un es

Ķermeni pārņem aukstums
Saule izdziest
Iestājas miers,
Jo tavās plaukstās
Mana apsnigusī sirds.
Melnajās asiņu upēs
Laiks apstājies.
Ziemeļu vējš
Atnesis tukšumu,
Sniegā atstājot,
Tikai manas pēdas.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-11-04 13:16 
Skaisti un sāpīgi!:)
 klusaisMiileetaajs  2006-11-04 13:42 
Nosali, vai..?! :)) Pavisam jau laikam nē, jo tad mēs šīs burvīgās rindas nelasītu.
 lechot  2006-11-04 13:59 
It kā jau smuki ,tikai kāpēc-melnajās asiņu upēs?Nojauc visu labo iespaidu.
 tavssargs  2006-11-04 14:10 
Tūlīt aizsūtīšu zaldātus ar nestuvēm!
 planeeta  2006-11-04 16:42 
Tas gan,par tām asiņu upēm-garām,citādi ļoti labs.:))))
 Tastiktaa  2006-11-04 17:13 
Noskaņa pašreizējam laikam. Melns laikam bija kā izvēle starp + un - noskaņās, kas
bija -?
 Neatliekama_Rakete  2006-11-04 18:02 
Man patīk. Ir noskaņa un izteksme tāda, ka varētu arī tādam cilvēkam ticēt un cerēt
ka nebūs garlaicīgi.
 anina  2006-11-04 20:19 
Tukša, sasalusi sirds nevar darboties, mēģini atrast kādu iepriecinājumu!!!:))
 GedertsPiebriedis  2006-11-04 20:38 
Izskatās pēc cūku kaušanas... Piedodiet.
 mistik  2006-11-04 21:05 
Ja pēdas paliek, tad vēl nav tik ļauni!! Ar pēdām nekad neko nevar zināt! varbūt tās
izrādās dikti noderīgas!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?