Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
26.10.2006
pusnaktī paceļas tilti kropls
pusaudzis ūdenī kapeiku met cerot atgriezties — alojas gulbis ir vecs un jau droši vien nosists šeit dūņās un gļotās viņš tumšajās notecēs skalojas /P. Dragūns/ dzdz [dzejs] Ak, Dievs, vai tikai tagad manu, Ka viss jau izbeidzies? – Jel met, Met vienu rozi tumšsarkanu Kā tovakar, Elīzabet! Lai, viņu maigiem pirkstiem skaujot, Kā sapnī mana dvēsle jūt To roku, kuŗa, ziedu raujot, Tai mirklī trīcēja varbūt. Un, grimstot viņas ziedu lapās, Pilns skumju sapņošu es tad Par lūpām, kuŗas nesastapās Ar manām lūpām it nekad. Par mīlu izmisušo manu, Par dienām bijušām – jel met, Met vienu rozi tumšsarkanu Kā tovakar, Elīzabet! (Rindas veltītas Ed.Virza drauga Voldemāra Damberga māsai skolotājai Elizabetei Dambergai, kas 20. gs. padsmitajos gados bija, t.s., “dekadentu” mūza – gudra un skaista sieviete, kas vairāk kā 90 gadus veca mira Dānijā. Dambergi vispār bija dekadentiski skaisti ļaudis. Daudzkārt gleznoti – labākie portreti no V. Tones.) ddm [eu]
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|