Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vientuļā lapa
vientuļa lapa
vēja atpūsta, krīt tieši rokās krāšņi rudens saposta kā prostitūta, kas peļņā dodās kādi ikdienas vēji tevi te atpūta kur pārējās lapas, kāpēc vientuļa kamdēļ rudens tevi tā daiļoja skarbajiem ikdienas vējiem pārdeva skaistums tavs dubļos tiks izvarots saplēsts, sabradāts, aizslaucīts tavas dzīslas sals sasaldēs sagatavos lai neaizmūc, vēl nav galā tavs mūžs nāks viltīgais sniegs, apklās ar baltumu melos, ka šķīsts, nav savtīgu nolūku tavu ķermeni segs, lai kāds neaizpūš tas tevi izmantos, dzīvību pēdējo izsūks saltajos skāvienos beigsies tavs mūžs
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|