viņa.

autors: artemiida3 [dzejoļi]

Ķiršu ābelēm nobirst ziedi
Un jūrā vilņi šalc
Bet viņa brien tam visam pāri
Itkā tai nav robežu...

Jā,viņai nav robežu
Viņa nepieder pasaulei
Viņas mati smaržo pēc ogām
Un smaids ir engeļa skūpsts.

Viņa nes sev līdzi cilvēku smaidus
Vinai spārnos palaista dvēsele
Bet beigās viņa būs
Tikai vieglais pelnu trauks...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2006-10-19 19:21
Sēžot krastā un aužot stāstus no smiltīm, Viņa bija visu sākumu Māte.:))
GedertsPiebriedis	2006-10-19 19:42
ķirbju kāļi sanesti istabā, kāpostu gurķi gaida skābēšanu, sīpolu tomāti pakārti kalst...
mazaa_burve	2006-10-19 20:25
Kas ir šī mistiskā viņa?
klusaisMiileetaajs	2006-10-19 21:10
Tā laikam būs Tabakas dieviete, vai?
artemiida3	2006-10-19 21:32
viņa ir mans ideāls
donnainese	2006-10-19 22:36
hmmmm-interesanti:)
Paracelzs	2006-10-20 12:20
Njā ,tas pelnu trauks neder .:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!