kutinu ar acīm

autors: selavie [dzejoļi]

es tevi kutinu ar acīm,
Tev noteikti ir jāsmejas.
Lai pirmie pavasara ziedi,
No tevis smaidus aizņemas.

Tavos matos aizmigs šaubas,
Gaiss elpos neparasti dzīvs.
Tas lietus, kas tev lika raudāt,
Nu baltām sniegpārsliņām krīt.

Uz visām ielām zilā gaisma,
Ja vēlies - lidosim tulīt.
Jo ceļa stabiņus ar plaukstām
Mēs šodien drīkstam noslaucīt.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
harison	2006-10-18 10:38
Skaisti:))
kollin	2006-10-18 10:40
ļoti skaisti!:)))
Burve77	2006-10-18 10:56
Man jau nu ļoti patika...noskaņa burvīga!
te_klasika	2006-10-18 11:46
Vai,cik mīļš!:)))
planeeta	2006-10-18 12:45
Labi uzrakstīts,"gaiss elpos neparasti dzīvs",tas ir tas,kas jūtams izlasot.:)))
donnainese	2006-10-18 13:12
nu lloooti iedvesmojussi:)
Plaanpraatinjsh	2006-10-18 14:43
Tas gan būtu interesanti - tikt kutinātam ar acīm.Hmmm.
sibemols555	2006-10-18 16:07
Super!!!
GedertsPiebriedis	2006-10-18 18:37
Tā ir sākuma stadija. Es ar acīm jau izvaroju. Pirms tam tikai izģērbu. Piedodiet par atklāsmi skaudro!
Bils	2006-10-19 09:31
manuprāt , tas ir sadisms. kādam tās acis ir jāizrauj, tad jāpaņem rokās, un tik tad var...nu to...bet aprakstīts talantīgi...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!