Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tik pagaidām viss tā kā ir

Kā mēness veras visumā
Kur viņa zvaigzne mīļotā
Tā ieklausos es klusumā
Kur tava sirds pukst tālumā
Ja visums kādreiz mainīsies
Un mēness zvaigznei piekļausies
Būs ļauts ar tevi satikties
Un sirdīm mūsu apskauties
Tik pagaidām viss tā kā ir
Mūs arvien liktenis vēl šķir
Un laikam visumam tā tīk
Ka mēness zvaigzne tālu mīt!
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2006-10-09 12:04 
uz visumu negaidi veltīgi
tā paiet var gadu miljoni
varbūt mazliet liktenim
palīdzi
tad savu zvaigznīti satiksi...
 kollin  2006-10-09 12:09 
kā vientuļa zvaigzne
nakts melnumā
gribas saprast ko domā
mēness tālumā
vai
sapņo
vai skaus
vai visums mainīsies
ja zvaigzne mēnesim piekļausies... :)
 spirkalka  2006-10-09 14:27 
ljoti....
 GedertsPiebriedis  2006-10-09 14:59 
Klasiskas vērtības nav pat vērts komentēt. Par muļķi var palikt.
 sibemols555  2006-10-09 19:25 
- Skaties, debesīs 2 zvaigznītes tuvu kopā!
- Redzu, mīļais! Vai tie esam mēs ar
tevi?
- Nē, tas esmu es uz moča!
 pepero  2006-10-09 20:40 
Nu brāl, teikšu godīgi, nav slikti, bet zinu,nu vari taču labāk. Tā nav kritika, bet
tāds tiešām, draudzīgs pamudinājums:)))
 Ane_mone  2006-10-09 22:04 
cik gaismas gadu ir starp mēnesi un to zvaigzni?
 kollin  2006-10-09 22:09 
Brālim vienkārši nav iedvesma, Pepero, tāpēc nav tas ko no viņa gaidām!:)
 mistik  2006-10-09 22:12 
Man tāda sajūta, ka esmu jau kaut ko tādu lasījusi...kur citur.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?