Liktens dzirnās maļas mūsu mūžs
Dzīves vēji dzirnu spārnos pūš
Kuļas ūdeņi, mutuļo melni
Samaļ dzīvi, paliek tikai pelni
Kā milti, bet melni
Sāļi, asarām slacīti
Paliek atmatā vārdi neizsacīti
Darbi nepadarīti, sapņi neizsapņoti
Paliek jūtas nepiepildītas
Atmiņu kabatas iztukšotas
Nākotnes lauki neuzarti
Kur traucies mūžs, ko dzirnās lien
Ar prātu pretī dzīves vējiem skrien
Lai pūš, lai maļ
Kalējs tev domāto laimi tikai kaļ
Kas nav vēl baudīta
Nav vēl sastapta
Lai dzirnas maļ
Lai kalējs kaļ
Kaut mūžs ir īss
Viss dzīvē dotais – patiess, īsts
Un tikai tavs
Nenovērtējams
| Viedokļi par dzejoli |
| te_klasika |
2006-10-06 12:39 |
| Jā,laiks iet un vai lietderīgi tas ir izmantots?:)Skaists dzejolis!:) |
| Burve77 |
2006-10-06 12:50 |
| Nu vai tad ir tā, ka nav bijis nekā? Ir taču brīži skaisti, kuri glabājas atmiņā! |
| kollin |
2006-10-06 13:00 |
Ir, Burve, bet, ja viss tiek samalts miltos, ja tev ir dots sākt jaunu dzīvi, vai tad
ir vērts vēlreiz purināt atmiņu kabatas?:) Vispār jau es Tev piekrītu, atmiņas nekur
nezudīs un dzīve ir mums dota tikai viena, bez starpbrīžiem, tikai viena!:) |
| raturumba |
2006-10-06 13:09 |
| tev dvēsele cieš tev drūmas rindas bet doma laba |
| forele |
2006-10-06 13:18 |
Pareizi, koll!:))) Kam vairāk tā sāļā bijis, kam saldā, - savs un nenovērtējams
viss, kas piedzīvots, un tas, kas vēl priekšā. |
| planeeta |
2006-10-06 13:35 |
| Katrs pats savas laimes kalējs(baigā klišeja,ne?),bet tā nu tas ir.:))) |
| t_Pauliine |
2006-10-06 13:46 |
| patiesi un skaudri... |
| planeeta |
2006-10-06 13:50 |
| Ar to klišeju biju domājusi savu komentu.:)))))))))))) |
| kollin |
2006-10-06 14:09 |
| Katrs pats ir savas laimes kalējs, un katrs pats ir arī savas laimes kapracis!!! |
| dalaila16 |
2006-10-06 14:39 |
Laime ir ilūzija...
Dzīve piepūsts balons...
Mirklis....
Mūžība...
Tie spēlējas
ar laiku....
Sapnis....
Burvība....
Tie spēlējas ar
brīnumu....
Acis....
Mute....
Tas bieži pārprot...
Viņas teik
pārprastas...
Ausis....
Rokas...
Kājas....
Joku darinātāji....
Zvaigznes un
mēnss...
Saule un sauleszaķi...
Mūžīgajās sacīkstēs...
Bet vai tie pamana
Tevi...
Vai tie pamana Tavas domas..
Tavas jūtas....
Paskaties tur augšā...
Un
mirklis par mūžību taps....
Sapnis par burvību kļūs...
Acis tad kļūs par
muti...
Bet ausis,rokas un kājas vairs nejokos....
Jauks dzejolītis.... |
| kollin |
2006-10-06 14:46 |
| Eu, Dalaila, bet tavs ar ir labais, kaut arī daudz kam nepiekrītu!:))) |
| artart |
2006-10-06 15:12 |
Var jau divi ķiļķēni viens otru līdz ģībonim par Ferdinanda Cepelīna darinājumiem
godāt. Tāpat nelidos. Bet atšķaidot varbūt klīsteris sanāks... |
| dalaila16 |
2006-10-06 15:27 |
| Vienmēr būs tā ka kaut kam var piekrist bet kaut kam nē.... |
| kollin |
2006-10-06 15:29 |
| ..un var būt, ka kādam liksies ķiļķenu kaujas, un tikai!:)) |
| dalaila16 |
2006-10-06 15:50 |
| .............jā.............. |
| forele |
2006-10-06 16:03 |
| :( |
| dalaila16 |
2006-10-06 16:20 |
| Labāk pasmaidi forelīt..... |
| t_Pauliine |
2006-10-06 16:30 |
es domā tā: dzejolis ir uzrakstīts un tajā autors ir izteicies. pārējais viss ir
pateicīgo [ne...] lasītāju refleksijas ar autora piekoriģējošiem komentiem...:))) |
| forele |
2006-10-06 16:53 |
Bet gadās arī, ka nevis refleksijas, bet refleksi.
Nosacījuma...:))) |
| dalaila16 |
2006-10-06 16:56 |
| Arī fakts....un forelīte ar pasmaidīja....:))))) |
Attēloti tikai pirmie 20 komentāri. Lai izlasītu pārējos komentārus,
lūdzu reģistrējies oHo.lv
|
Reģistrējies šeit!