suņu dienas

Ar asti aizslaucījis dienas, kāds suns pār ugunskuru lec,
Tur lapas , apdeguļi gruzd un ceļas baltu dūmu siena.
Kam stāvēt blakus dzīves liesmām, kad nebalsta vairs drauga plecs?
Jel pacel galvu, raugies saulē - tur gaišums tīrs un spozme viena..
Man pārskrien drebuļi līdz kauliem
Vairs nejūtos šai vietā dzīvs,
Es atkāpjos, lai vērtos saulē
Bet satrūkstos un kļūstu stīvs.
Vien sapnis tas , kas ēnas meta un pamodies vēl neesmu es..
Man rokas sasietas un aukstas, pār muguru vēl rasa rit,
Varbūt , ka gaisma sildīs mūs , ja kalnos pacelsimies mēs,
Vien ausīs sāļa jūra šalc un satrakota sirds vēl sit..
Lai suņi rej un apgrauž kaulus, tiem nožēlas vēl nav ne vienas,
Es saslienos un eju tālāk , lai meklētu sev Suņu dienas