Par skūpstu (otrā daļa)

autors: pidulis [dzejoļi]

Otrā daļa.
O, būtne brīnišķā! Tas bija tik pa jokam!
Neko es neprasu, lai pasarg` Die`s!
Vai tiešām man, kā tādam vecam spokam,
Pēc svešām lūpām klājas snaikstīties?!

Lai šajā dzīvē paliek viss kā bijis!
Es, goda vārds!, vairs negribu nekā,
Jo diezgan asaras es esmu rijis
Jau toreiz - tālā, tālā jaunībā.

Varbūt jau rīt būs diezgan citu moku
Lai nemeklētu to, kā sen vairs nav.
Tu šķiroties man pamāsi ar roku,
Es uzsmaidīšu. Vārdu sakot, - Čau!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
te_klasika	2006-08-31 16:07
Vajag tomēr gribēt,vēl viss priekšā!:)
forele	2006-08-31 16:51
Nu redz, cik vienkārši un jauki viss izrādās. Bet mēs jau te saintriģējāmies ne pa jokam.:))) Par Taviem liriskajiem tēliem neko nesaku, atmiņa un iztēle iet roku rokā, bet no Taviem nosacīti reālajiem man vislabāk patīk... Grieta! :)))
planeeta	2006-08-31 17:20
Nu,nekāda vaina!:)))))
t_Pauliine	2006-08-31 18:31
ir gan vaina...:( tas nav turpinājums pirmai daļai, bet gan tiem iepriekšējiem atvadu pantiem. kaut kāda nepiedodama attieksme pašam pret sevi...
GedertsPiebriedis	2006-08-31 22:29
Savādi, bet dažreiz vēlās naktīs, kad pat suņi ir apklusuši un es jūtos tik vientuļa, uznāk ilgas pēc kvēla, spēcīga un neatvairāma skūpsta... Ko tas varētu nozīmēt..?
t_Pauliine	2006-08-31 22:32
ka Tev ir dzimumidentitātes apmulsums... piedod, bet to mūsdienu medicīna neārstē...:( turies, esi stipra!!!
kollin	2006-09-01 06:54
Piekrītu Paulīnei...ja vēl domā par skūpstu tad kāda nozīme ir vecumam, vai tad sirdī nejūties jauns? :))) Pēc vienreizēji skaistās pirmās daļas, kad visi priecājās par to skūpstu, Tu ņem un visu sabojā, kā ar cirvi nocērt!
pandora	2006-09-01 08:35
Piduli,kad neko negribas,tas jau ir vāks!!!Tomēr man liekas,ka tev tai pantiņā ir kaut kas tāds klīrīgs:)Apmēram tā:nevajag,nevajag...bet ja nu tomēr...:)))
klusaisMiileetaajs	2006-09-01 10:58
Galvenais, ka vispār ir!
pidulis	2006-09-04 21:21
Ak Pandora! Tev, protams ir taisnība.Kurš gan atteiksies no kaut kā necerēta un negaidīta, pat ja tas būtu kaut vai desas luņķis veikalā ar milzīgu akciju. Visi mēs esam tikai cilvēki... Paldies!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!