Pārdomas

To otru no sirds izraut palīdzēji, un savu sirdi man uzticēji.
Tāda sajūta, ka Amors sirdī man bultu šāva, un tevī iemīlēties ļāva
Tagad saprotu, ka tas viss bija tikai maldi
Meli- ļauni, bet tomēr saldi
Atkal es mīlestību nosodīt nāku
Par savām nedienām jums stāstīt sāku
Pasaki, ka tas, ka raudu ir normāli
Visi reizēm esot nomākti
Nezinu, man raudāt vai smaidīt
Un vai tevi atpakaļ man gaidīt
Un atkal kopā esam mēs
Vai gan mūs kāds izšķirt spēs?
Mūsu mīlai nav ne malas, ne gals!
To nespēs iznīcināt pat ziemas aukstais sals!
Saltām tenkām es noticēju
Gandrīz mūsu laimi sabendēju.
Bet par laimi mūsu mīla pārāk stipra.
To nespēs uzvarēt pat ļauna gripa
Vai mēs esam vainīgi, ka kādam skauž?
Ka savas ļaunas domas skaļi pauž?
Galvenais, ka mīlam viens otru
Un neesam mēs pelnījusi izšķiršanas sodu!!!
Un jauki, ka joprojām kopa esam abi
Bet pats labākais, ka kopa mums ir labi!!!
Es nezinu kad atkal tevi redzēšu,
Bet tevi tikpat stipri mīlēšu
Ar tevi kopā savas cerības nepievīlu
Man jāsaka pēdējie vardi-ES TEVI MILU!!!

©M.Romanovskis!