Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tie saltie meli

Tie tukšie vārdi,
tie saltie meli.
Ar krāsu visu aizmālēt
vairs neatgādināt!

Nu, cik gan var,
vai neapnīk?
Uz sirdi jau spiež,
nu kur vēl trakāk!

Beidz muldēt,
sāc ar dvēseli runāt.
Jau apnicis man,
vairs neatgādini.

Cik var tos melus,
tos tukšos vārdus.
Sāp! Nu atkal.
Sāp! Un neizsāp.

Tik ar krāsu aizmālē,
lai nesāp, lai nejūt!
Tie saltie meli,
tie tukšie vārdi!
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2006-08-28 14:03 
Njā,tukši vārdi.:)
 puukii  2006-08-28 14:12 
kā to saprast?
 te_klasika  2006-08-28 14:42 
Kam klausies melos tu tik ilgi?
 puukii  2006-08-28 15:09 
Saprast, ka melo- nav elementāri!
Ir cilvēki, kas melus kā patiesību bārsta!
 forele  2006-08-28 15:12 
Tu raksti "vai neapnīk" un "Nu atkal". Tātad esi sapratusi. Da nu jevo! :)
 t_Pauliine  2006-08-28 15:24 
atkal par to grābekli!!!:)
 puukii  2006-08-28 15:29 
:DDD
 pandora  2006-08-28 16:01 
Aizbāz ausis!!!
 puukii  2006-08-28 17:04 
jau aizbāzu... ar baltu vati!
 t_Pauliine  2006-08-28 20:01 
ausis gan nebāz ciet! kā atšķirsi melus no patiesības? acis turi vaļā, lai uz
grābekļa neuzkāptu!;)))
 klusaisMiileetaajs  2006-08-28 21:40 
Ja šamajs grib, lai viņu uzklausa, saki lai iemaksā drošības naudu, kura melu
gadījumā netiks atdota.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?